Skolotāja personība pirmās Latvijas brīvvalsts laikā

Latvijas brīvvalsts gadi bija īpaši raženi pedagoģiskajā darbībā mūsu valstī. Valsts vadītāji un izglītības sfēras veidotāji – A.Dauge, J.Rainis, K.Dēķens, E.Pētersons u.c. – neilgā laikā sakārtoja izglītības likumdošanu un izveidoja skolu tīklu, tika organizēta skolotāju izglītošana un viņu iesaistīšana pedagoģiskās jaunrades darbā. Par izglītības mērķi tika izvirzīta pilnīga cilvēka izveide.
Tajā laikā audzināšanas teorija un prakse veidojās ievērojot personības pedagoģijas, kultūrpedagoģijas un sociālās pedagoģijas attīstības tendences Eiropā, kā arī studējot šo valstu pedagoģijas un psiholoģijas pētījumu pieredzi.
20.gadsimta raksturīgākā īpatnība ir tā, ka 20.-30.gados dzimušās atziņas, idejas un koncepcijas par personības attīstību, audzināšanu un izglītību saglabā savu nozīmīgumu visos turpmākajos teorijas un prakses attīstības posmos. Vēl vairāk – mūsdienās šīs atziņu bagātības atdzimst ar jaunu spēku, veidojot fundamentālus pamatus audzināšanai un personības izpētei no viengabalainības un darbības pozīcijām. [4; 5.lpp.]
Latvijas brīvvalstī koptās atziņu bagātības sekmē atdzimšanas un atjaunotnes tendences mūsdienu Latvijas skolā un pedagoģijā; tās šodien mūs tuvina Eiropas un pasaules pedagoģiskajai kultūrai. Tālab šodien labi saprotama vēlme atgriezties pie latviešu pedagogu un psihologu veikuma, tajā smeļoties Eiropas un pasaules izjūtu un spēju kopt savu nacionālo skolu, ar jaunām atziņām bagātināt audzināšanas zinātni un audzināšanas mākslu. [4; 5.lpp.]
Latvijas brīvvalsts laikā kā izglītības galvenais mērķis tika izvirzīta garīgo vērtību radīšana, uzturēšana un izkopšana. Reālajā dzīvē bija vērojama tiekšanās pēc materiālajām ērtībām, personīgas labklājības un jutekliskām baudām. Tā laika pedagogi un psihologi uzskatīja, ka valsts, tautas un arī katra cilvēka attīstības sabrukuma cēloņi meklējami garīgajā postā un to pārvarēšanai nepieciešama cilvēcīguma un garīguma nostiprināšana, kas panākama ar atbilstošiem audzināšanas un izglītības līdzekļiem. J.A.Students atzīst: „Juteklisku ērtību, personīgas labklājības, pārmērīgas peļņas un baudu meklēšana- lūk, iemesli, kas Latvijas zemē sagādājuši posta apstākļus”. Izglītības un audzināšanas uzdevums nav cilvēku sagatavot materiālai peļņai un jutekliskām ērtībām, bet gan viņu izveidot par personību. Audzinot cilvēkā personības īpašības, posts mazināsies.[4; 11.lpp.]…