Jau kopš 19. gadsimta beigām sociologi un psihologi pēta indivīda uzvedību lielā grupā, kā arī tos faktorus, kas nosaka noteiktas uzvedības un emociju rašanos. Interese ir vienlīdz spēcīga kā pētniecības sākuma gados, gan tagad, jo vēsturiskie notikumi liecina,ka pūlis spēj ne tikai ietekmēt atsevišķu notikumu gaitu, bet mainīt arī vēsturi.
Par lokalizētu pūli sauc tādu cilvēku kopumu, kas īslaicīgi atrodas ciešā fiziskā tuvumā un tieši vai netieši ietekmē citu dalībnieku emocionālo stāvokli, uzvedību, vērtības un attieksmes.
Lai gan pūlis tiek pētīts nu jau simt gadu, pētniekiem līdz galam nav izdevies noskaidrot visus faktorus, kas liek cilvēkiem spontāni apvienoties kādas problēmas risināšanā. Lai gan zinātnieki nav vienisprātis par cilvēku daudzumu, kad būtu grupa dēvējam par pūli, ir izdevies noskaidrot nozīmīgākos faktorus, kas nosaka pūļa uzvedību un emocionālās spriedzes līmeni.
Lai izprastu zinātnieku viedokli par pūļa raksturu un īpatnībām, nepieciešams iepazīties ar atšķirīgām pūļa uzvedības teorijām, kā arī noskaidrot pūlī notiekošos procesus. Indivīda uzvedības izpratnei lielā kolektīvā referāta ietvaros tiks apskatīta gan kolektīvā uzvedība, gan kolektīvais uzbudinājums.…
