Valsts un tiesību vēsture

1. Pārvaldes un tiesu reformas Baltijas guberņās 19. gs. Pēdējā ceturksnī.
19. gs vidū tiek uzsākta tiesību demokratizācija zemnieku brīvlaišanā, vēlētu pašvaldību veidošanā.Dome izvēl savu izpildinstitūciju – valdi. Vēlešanu ties. tikai vīriešiem.
19. gs.90. gados Baltijas pilsētu pašvaldības tiek ierobežotas savas tiesībās izveidojot GUBERŅĀS lietu pārvaldes orgānu.Izveidoja Ģeneralgubrnatoru, kam ir tiesības apturēt jebkuru lēmumu, pilsētas nodot jebkuru lēmumu pilsētas ministram.
1880. gados Baltijai piemēro Krievijas likumus par POLICIJU. Saskaņā ar to lik. apriņķa augstākā amatpersona, apriņķa priekšnieks kļūst par apriņķa augstāko amatpersonu, kura veido apriņķa policijas valdi. Policijas struktūra- mazskaitlīga.
Muižniekiem tiek atņemta policijas vara muižu novados, piešķirot varu pagasta vecākajam.
19.gs.80. gados izveido zemnieku lietu komisāra amatu ( ieceļ ģen.gubernators.)Tiesības ZLK-*sodīt, * atcelt no amata pag. vēlētas am.pers.
Kārtu tiesu vietā izveido teritoriālo tiesu sist.
1)Vietējās tiesas – pec tiesu reformas 1889.g. kļūst miertiesas,vienpersoniskas 1.inst. vietējās tiesas. Miertiesnešus amatā ieceļ uz mūžu tiesl. min.
1. Apelācijas instance – miertiesnešu sapulce.
2. Kasācijas instance – valdošais senāts Pēterburgā.
2) Vspārējās tiesas – 1.inst. 4apgabaltiesas (Rīga, Liepājā, Rēvelē, Jelgavā)
Koleģiālas tiesas. Tiesnesi ievēl pati tiesas kolēģija, nav pakļauti Tiesl. min. Apelācijas instance krim.l. , civil.l., tiesu palāta Pēterburgā. Apelācija nav pārsūdzama. Ties. proc. Piedalās zvērinātie.Kasācijas inst.- vadošais senāts Pēterburgā.
3) Speciālās tiesas – pagasttiesas.Sastāvā 3-4 tiesneši. Ievēl pagasta pilnsapulcē, pēc ievēlēšanas amatā apstiprina miertiesnešu sapulce.Pasargātas, veidošanas un atbildības ziņā, no jebkādas administrācijas ietekmes. Vienīga iestāde, kurā tiesvedība tiek atļauta latviešu valodā.

…