Latviešu strēlnieki bija Krievijas impērijas armijas no latviešiem komplektēts militārs formējums 1. pasaules kara laikā. Kopumā strēlnieku bataljonos dienēja aptuveni 40 000 kareivju. Pavisam bija astoņi strēlnieku bataljoni: 1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas, 3. Kurzemes, 4. Vidzemes, 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras, kā arī viens rezerves bataljons. Vēlāk tika izveidoti arī mazpazīstamie Torickas un Imantas bataljoni.
Latviešu strēlnieki bija brīvprātīgi puiši. Puišos, kuri iestājās strēlnieku bataljonos bija liela motivācija cīnīties par brīvu Latviju, tāpēc Krievijas armijas vadībai atļaujot latviešiem veidot brīvprātīgo bataljonus atsaucība bija ļoti liela. Vēl lielāka motivācija brīvprātīgi stāties latviešu strēlnieku bataljonos latviešiem bija pēc Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša uzsaukuma. „Pulcējaties zem latviešu karogiem!’’ …
