Bērna attīstībā kā viena no pēdējām veidojas runas funkcija. Kad ir savienojusies doma un vārds, bērns strauji apgūst valodu. Bērns spēj izteikt savas vēlmes, kad apkārt esošās lietas un notikumi iegūst savu nozīmi un savienojas ar dzimtās valodas vārdiem. Tad seko viņa vērtējumi un spriedumi. Darbojoties dažādiem kaitīgiem faktoriem (traumas, slimības, psihiskā deprivācija, nelabvēlīga sociālā vide u. c), viena no pirmajām cieš bērna runa.
Valoda ir viens no sazināšanās veidiem, kas nepieciešama cilvēkam kā sabiedrības loceklim. Satiekoties diviem cilvēkiem, lai cik dažādi viņi arī būtu, drīz vien viņu starpā veidosies saruna - ar vārdiem, ar žestiem, ar mīmiku u. c. Pilnvērtīga valodas un runas apguve ir pamats bērna aktīvai pasaules izzināšanai, pamats viņa psihisko procesu un personības sociālajai attīstībai. Tā nodrošina vispusīgu bērna attīstību.…
