Literatūras attīstības gaitā vienmēr bijuši klusāki, mierīgāki periodi un tādi, kuros norisinājušās straujas pārmaiņas. Viens no tādiem periodiem bija dekadence. Cilvēces dzīvē ir noticis pavērsiens, pēc kura vienā gadu desmitā notiek pārmaiņas, kādas agrāk notika gadu simtenī. Ne visi pret dekadences ieviešanu reaģēja pozitīvi, un tas jau bija sagaidāms. Jo mēs taču noraidām visu kas neietilpst normās, kas atšķiras no standartiem, sabiedrība baidās no izmaiņam. J. Jansons-Brauns, nosauca dekadentus par amorālistiem un vispār idejiskās mākslas iznīcinātājiem, jeb par fauniem un klauniem. Apzīmējums „dekadence” bieži ir ticis uztverts visai noraidoši, kaut gan tam nebija iemesla. Vienkārši dekadence sevī nesa tik daudz jauna, tik daudz noslēpumaina un nepierasta, ko sabiedrība vienkārši tik ātri nevarēja pieņemt.…
