„Mērķis attaisno līdzekļus.” Šo teicienu radīja Renesanses filozofs Nikolo Makjavelli, attiecinot to uz savu viedokli par valdniekiem, valstu vadītājiem. Makjavelli bija pret tirāniju, bet uzskatīja, ka valsti var glābt tikai diktators, kurš izmanto visus situācijai atbilstošos līdzekļus. Valdnieks drīkst rīkoties nodevīgi, likt lietā viltu un vardarbību, tādējādi izmantojot principu, ka mērķis attaisno līdzekļus. Iespējams, šis teiciens ir kalpojis daudziem valstsvīriem, politiķiem un karavadoņiem par iedvesmu viņu mērķiem, idejām un darbiem, bet kuri ne vienmēr vēsturē ir atstājuši pozitīvas sekas.
Es nepiekrītu šim teicienam, jo uzskatu, ka ne vienmēr mērķis attaisno līdzekļus. Pasaulē ir bijuši daudzi vēstures notikumi, kas to apliecina – piemēram, Hitlera diktatūra Vācijā, kas noveda līdz Otrajam pasaules karam. Mūsdienās piemērs varētu būt musulmaņu rīkotie terora akti, kuros viņu reliģiskā fanātisma dēļ iet bojā daudzi nevainīgi cilvēki. Protams, reizēm šis teiciens attaisno sevi un savu nozīmi, piemēram, Baltijas valstu neatkarības atgūšana, kad cēla mērķa vārdā tomēr arī tika zaudētas cilvēku dzīvības.…
