-
Kā palīdzēt jaunietim izprast sevi
Pamatskolu absolventiem tā ir pirmā nopietnā izvēle – Palikt vidusskolā vai doties uz profesionālo mācību iestādi? Ja ir šaubas, labāk konsultēties ar karjeras speciālistu. Iespējams, cilvēkam, kas domā par humanitārā virziena profesijām, būtu labāk pabeigt vidusskolu, apgūstot pilnu vispārizglītojošo priekšmetu kursu. Savukārt topošajam tehniskā virziena speciālistam lietderīgi būs iegūt vidējo profesionālo izglītību, kurā dominējošās ir profesionālās iemaņas. Bet katrs gadījums ir individuāls.
Risks un drošība ir pretēji jēdzieni, bet kādreiz tie veiksmīgi savienojas. Ja kļūst par augsti kvalificētu speciālistu šajā brīdī nepieprasītā nozarē un jaunietis ir uzņēmīgs, spēs arī pats sev radīt darba vietu vai atrast to citā Eiropas valstī, kur šī profesija ir pieprasīta(3).
Nobeigumā gribētu padalīties savā pieredzē. Viss augstāk minētais atbilst patiesībai, jo ja bērnu no mazām dienām ved uz dažādiem pulciņiem, studijām, attīstās griba, disciplīna, tiek izkopti talanti. Saprotams pusaudža gados izpaudās dumpinieciskais gars, kas ir normāli, bet tiekot pāri šim vecumam iestājās nopietnas pārdomas par nākotnes profesijas izvēli. Izvēle nav gluži tas , kas bija iecerēts, bet jāņem vērā, ka izglītība nav lēts pasākums, un, lai nodrošinātu sev nākotnē darba vietu ir jābalansē starp iespējām un vēlamo.
…
Viens no humānās pedagoģijas izciliem pārstāvjiem Š. Amonašvili uzsver, ja vēlamies, lai bērni prastu drosmīgi spriest, lai viņiem veidotos interese par intelektuālo darbu, patstāvība kā personības īpašība, ja vēlamies viņiem izraisīt līdzdarbošanās prieku, jārada tādi apstākļi, lai viņu domu dzirkstis veidotu domu pasauli, jārada viņiem iespēju justies tajā kā pavēlniekiem. Bērna garīgā pasaule var bagātināties tikai tad, ja viņš šo bagātību uztver ar savu emociju, līdzpārdzīvojuma, līdzprieka, lepnuma jūtu starpniecību, balstoties uz izziņas interesēm(1). Mūsdienās ikvienai mācību iestādei jādara viss, lai veicinātu vispusīgi attīstītas, izglītotas un konkurētspējīgas personības attīstību. Arvien vairāk vispārizglītojošo skolu skolotāji izsaka viedokli par to, ka skolēni nav motivēti mācīties un skolēni vairs necenšas cīnīties ar grūtībām, atmet ar roku vispār vai dara tikai minimumu, turklāt šīs pārmaiņas notikušas ļoti strauji- pēdējos piecos gados.