‘’48.pants. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.’’
‘’50.pants. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts Prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.’’1
Svarīgākais jautājums ir sekojošs, vai nepieciešams grozīt šos divus Latvijas Republikas Satversmes pantus. Viennozīmīgi uzskatu, ka nē, šie panti nav jāgroza.
2008.gadā tika savākti paraksti un tika rīkota tautas nobalsošana ar mērķi grozīt Satversmes 78. un 79.pantus, lai vēlētāji iegūtu tiesības atlaist Saeimu. Ir apsveicami, ka tauta tieši pēdējā gada laikā ir kļuvusi krietni aktīvāka un izrāda savu viedokli par mūsu valdības pieņemtajiem lēmumiem protestējot dažādās akcijās, kas liecina par tautas tiesiskās apziņas celšanos, organizējot parakstu vākšanas kampaņas un tautas nobalsošanas. Tomēr, manuprāt, tautai joprojām īsti nav skaidrs ko tā vēlas panākt. Cilvēki pulcējas pie Saeimas nama, izkliedz skaļus saukļus, bet mērķis viņiem nav kopīgs, jo vairāk vai mazāk katrs no viņiem ir uztraucies tieši par sevi, savu ģimeni, nevis kolēģiem, pagastu vai valsti.…
