1.Kā māte Billei mācīja lāpīt.
1.1Kad māte Billei mācījusi lāpīt čības viena brēkšana vien bijusi, ka Bille neko nemāk, ne turēt adatu, ne šūt.
1.2Bille ir noniecināta, ka neko nemāk, tādēļ Bille vairs pat nevēlas mēģināt šūt. Secinu, ka māte nemāk audzināt bērnu, jo, bērnam ir jāļauj izmēģināt ko darīt, protams, mācīties šūt var tikai ar pieaugušā klātbūtni. Māte neko Billei neļauj līdz galam izdarīt, jo viss vienmēr beidzas ar skaļu kliegšanu, pie kurās Bille jau ir pieradusi. Bille vairs jau pat nevēlas otrreiz ko mēģināt darīt vienu un to pašu, jo māte viņu tā noniecina, ka Billei jau pašai sāk likties, ka viņa tiešām nekam nav derīga un neprot.
1.3Darbā ar bērniem šo situāciju varētu izmantot, mācot vecākiem to, ka bērniem ir jāatļauj darīt darbiņus pašiem, un ja nesanāk, tad likt darīt vēl un vēl, kamēr sanāk, nevis lamāties. Tikai no kļūdām mēs mācamies, ja bērns nebūs vairākkārt kļūdījies, kā tad viņš spēs sajust to patīkamo sajūtu, kad beidzot darbiņš viņam ir sanācis, un viņš to ir izdarījis pats ar savām rociņām.…
