Notikums ir nejauš, bet, manuprāt, ne negaidīts, jo nepārtraukti Afganistānā notiek kādi nemieri, kā rezultātā iet bojā cilvēki. Līdz ar to noturība arī nav liela, jo tā vietā nāks jauns notikums, kas aizēnos iepriekšējo. Ziņas kompozīcija ir sabalansēta. Ziņas virsraksts jau skaidri pasaka, kas ir noticis. Šī ziņa ir negatīva ziņa un tai tiek dota priekšroka. Par notikumiem Afganistānā nepārtraukti tiek ziņotas tikai negatīvas ziņas un, ja tiek ziņota kāda laba ziņa, tai būtu grūti konkurēt starp negatīvajām ziņām. Ziņas vispār ap šo valsti ir tikai negatīvas un labās ziņas nebūtu tik viegli uztveramas un interpretējamas, jo viss saistās ar sliktajām ziņām. Šajā rakstā atsauce ir uz NATO un tā ziņojumiem.
Kopumā analizējot rakstus par Afganistānu, saskatu vairākas no J. Galtunga un M. Ruges ziņu vērtībām. Manuprāt, vissvarīgākais, kāpēc tieši medijos tiek atspoguļotas ziņas par notikumiem Afganistānā ir tas, ka tā ir globāla problēma, par kuru runā ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Atspoguļo šīs valsts notikumus, jo tiem var būt tālejošas un negatīvas sekas, kas var ietekmēt arī citas valstis. Svarīgi arī tas, ka Afganistānā atrodas mūsu karavīri un sabiedrībai ir svarīgi zināt, kas notiek valstī, kur atrodas mūsu tautības pārstāvji.
Ņemot vērā vispār noteicošos ziņu faktorus, kas nosaka to, kāds notikums kļūst par ziņu, tad var teikt, ka šīs pētītās ziņas atbilst faktoram – sliktas ziņas. Sliktās ziņas parasti medijos tiek atspoguļotas vairāk nekā labās. Tā kā notikumi un ziņas Afganistānā vairāk saistās ar konfliktiem, tad faktors – sliktās ziņas, šeit ir noteicošais.
…
