Kopsavilkums par agresiju

Agresijas jēdziens
Agresija ir uzvedība ar nolūku nodarīt citiem kaitējumu, ciešanas. Lai arī agresija lielākoties tiek apskatīta attiecībā pret dzīvām būtnēm, tā tomēr var būt vērsta arī pret nedzīvām, piemēram vandalisma gadījumā. Ja cilvēkam ir nosliece uz šādām darbībām, tad runā par agresivitāti kā cilvēka psiholoģisku īpašību.
Sociālā psiholoģija izšķir šādus agresijas pamatveidus:
1) Naidīgā agresija – tās mērķis ir sagādāt ciešanas citam cilvēkam vai pat nogalināt viņu; rodas spēcīga afekta un dusmu ietekmē. (vardarbība ģimenē, huligānisms, sadistiska uzvedība, slepkavība atriebības dēļ u. tml.);
2) Instrumentalā agresija – agresors tiecas sasniegt kādu noteiktu mērķi uz agresijas upura rēķina; nav saistīta ar spēcīgām emocijām. (uzbrukums laupīšanas nolūkā, pasūtījuma slepkavība).
Pēc Fromma pastāv: Labdabīgā agresija – neatlaidīga tiekšanās sasniegt savus mērķus, pārvarot visus iespējamos šķēršļus. Tā var būt gan aizsardzības agresija, gan instrumentālā, kādu noteiktu mērķu sasniegšanai; Ļaundabīgā agresija – pašmērķīga tiekšanās citiem nodarīt ciešanas vai iznīcināt viņus.
Simboliska agresija – apmelojot kādu cilvēku, aizvainojoši izsakoties par viņu, bojājot vai iznīcinot viņa īpašumu.

Agresijas teorijas
Instinktu teorija.
Senākā no agresiju teorijām. Teorija apgalvo, ka agresivitāte ir viena no cilvēka neapzinātajām pamatdziņām. Freids uzskatīja, ka agresivitātes enerģija uzkrājas cilvēkā un, lai tā viņu neiznīcinātu, ir jānotiek izlādei.
…