Krimināltiesības. Vispārīgā daļa

1.Krimināltiesību jēdziens un sistēma

Krimināltiesības kā patstāvīga tiesību nozare ir vienveidīgu normu kopums, kas nosaka kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus, reglamentē soda noteikšanas principus, kā arī nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.
Krimināltiesības ir publisko tiesību nozare, kas regulē attiecības starp personu, kas vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un valsti tās kompetentu institūciju personā, piedraudot ar sodu un piemērojot sodu valsts vārdā.
Kā tiesību zinātnes nozare krimināltiesības pēta noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesisko reglamentāciju, veic teorētisko likumu skaidrošanu un to piemērošanas prakses izpēti, apzina krimināltiesisko institūtu vēsturiskās attīstības etapus un citu valstu krimināllikumu īpatnības, tādējādi radot bāzi krimināltiesību normu iedarbības un piemērošanas pilnveidošanai, tās uzdevumi:
1. Teorētiska likumu skaidrošana
2. Likuma piemērošanas prakses vispārināšana
3. Likuma profilaktiskās un audzinošās nozīmes izpēte
4. Vēsturisku un citu valstu likumu izpēte u.c.
Krimināltiesību sistēma. To veido Vispārīgā un Sevišķā daļa, kuru normas ir cieši savstarpēji saistītas, jo krimināltiesiskās regulēšanas uzdevumu un mērķu sasniegšana iespējama tikai to vienlaicīgas piemērošanas rezultātā.

2.Krimināltiesību priekšmets – krimināltiesiskās attiecības

3.Krimināltiesību principi. Krimināltiesību sistēma.

Krimināltiesībām piemīt noteikti principi, tas ir, to normās ietvertas vadošās idejas, pie tam gan tādas, kuras ir kopīgas visām tiesību nozarēm, gan arī tādas, kuras raksturo tikai apskatāmās tiesību nozares būtību un specifiskās īpatnības.
1. Likumības princips
• Nacionālo tiesību atbilstība starptautiskajām tiesībām
• Krimināllikuma atbilstība Satversmei
• Sodāmi tikai likumā paredzēti nodarījumi
• Normu vienota, rakstiska kodifikācija
• Likums nav piemērojams pēc analoģijas
• Kriminalizējami tikai bīstami nodarījumi: domas, uzskati nav krimināli sodāmi
2. Personu vienlīdzības princips – likums visiem viens
3. Vainīguma princips – nav nozieguma bez vainas
4. Taisnīguma princips
• Individualizējot sodu, jāņem vērā konkrētā noziedzīgā nodarījuma apstākļi
• Nevar divreiz sodīt par vienu noziedzīgu nodarījumu
5. Humānisma princips
• Soda minimuma (ekonomijas princips)
• Personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda
• Paredzēti kriminālatbildību izslēdzoši apstākļi
• Paredzēti ar brīvības atņemšanu nosacīti sodi u.c.
6. Personīgas atbildības princips – par izdarīto noziedzīgo nodarījumu soda tikai vainīgās fiziskās personas
7. Atbildības nenovēršamības princips – katrs un jebkurš atbild par katru un jebkuru noziedzīgu nodarījumu
Krimināltiesību sistēma. To veido Vispārīgā un Sevišķā daļa, kuru normas ir cieši savstarpēji saistītas, jo krimināltiesiskās regulēšanas uzdevumu un mērķu sasniegšana iespējama tikai to vienlaicīgas piemērošanas rezultātā.

…