-
Cilvēka tēls un vieta viduslaiku reliģiskajā pasaules uztverē
Viņa pasaules uzskats atbilst principam, ka bez ticības nav ne zināšanas, ne patiesības. Viņš attīstīja kristīgās teoloģijas koncepciju par pasaules vēsturi, saprotot to fatālistiski, kā dievišķās predestinācijas9 rezultātu. Pretstatīja Baznīcu šīs pasaules pilsētai, grēcīgajai laicīgajai valstij (civitas terrena). Lielu uzmanību pievērsa laika fenomenam un cilvēka vietai pasaulē, kā arī izziņas mācībai. Viņa mācība bija viens no galvenajiem sholastikas avotiem, ar lielu lomu Baznīcas un laicīgās varas attīstībā viduslaikos.
Aurēlija Augustīna sarakstītajos darbos veidojusies Rietumu kristietība, tādēļ dažkārt viņu sauc par Rietumu kultūras tēvu. Pateicoties viņa darba «Atzīšanās» pieaugošajai popularitātei, pēdējā laikā viņā ir saskatījuši pirmo moderno cilvēku, un varētu arī sacīt – vienu no pirmajiem modernas garīgās autobiogrāfijas autoriem. «Atzīšanās» gadsimtu gaitā lasījuši daudzi un dažādi cilvēki, daudziem tas ir mainījis dzīvi, daudzi tajā ir meklējuši un atraduši sev tuvo un svarīgo. „Šī grāmata mani pārvērta,” par Augustīna darbu „Atzīšanās” 1367. gadā izsaucās itāliešu dzejnieks Petrarka. 10
Lasot Grēksūdzi „Atzīšanās” var mācīties pazīt cilvēku no viņa dvēseles pamatiem, tā ir nopietna grāmata, kas palīdz izzināt kriestietību kā tādu, to ir atzinušas vairākas nozīmīgas personības tādas kā Frīdrihs Nīče, Ludvigs Vitgenšteins u.c.
…
Cilvēka tēls un vieta viduslaiku reliģiskā pasaules uztverē. Sv.Augustīns. Grēksūdze „Atzīšanās” Viduslaiku cilvēku galvenokārt interesēja tādi jautājumi kā esamība, respektīvi: kas es esmu un no kurienes esmu nācis, kas ir mans radītājs? Skaidrojums tika rasts pamatojoties uz reliģiju. Līdz ar kristietības laika sākumu tikai aizsākta jauna kultūra, jauna cilvēka esamības izpratne. (..) Augustīna „Grēksūdze” ir cilvēka iekšējā saruna ar sevi, dieva priekšā, kas apstiprina ideju, ka ieslēgšanās sevī ir mokoša neskaidrību un meklējumu pilna. Cilvēkam ir vajadzīga palīdzība, lai tiktu glābta viņa grēkpilnā dvēsele un Augustīns apzinās, ka viņā mājo nemiers, un, ka pats saviem spēkiem viņš to nespēs pieveikt, tāpēc viņš meklē ceļu pie Dieva (..) Pievēršoties kristietībai Augustīna galvenā autoritāte bija Bībele. Ja pirms atgriešanās pie Dieva Augustīns rada racionālu pieeju, lai atrastu patiesību, tad pēc atgriešanās Augustīns gūst atziņu: “Es ticu, lai varētu saprast.”
