Baltu ciltis. Par senajiem baltiem sauc latviešu, lietuviešu un prūšu senčus, kas dzīvoja pie Baltijas jūras galvenokārt tagadējā Latvijas un Lietuvas teritorijā. Taču apzīmējumu "balti" sāka lietot tikai 1845. gadā. Senie romieši, kas augsti vērtēja dzintaru, ko tie ieguva, tirgojoties ar senajiem baltiem, sauca šos baltus par aistiem. Tomēr mūsu senči sevi nedēvēja ne par aistiem, ne par baltiem, bet dalījās vairākās ciltīs ar dažādiem nosaukumiem. Jau agrajā dzelzs laikmetā pēc atšķirībām materiālajā kultūrā un apbedīšanas veidā iezīmējas vairāki apgabali, kas sakrīt ar 13. gadsimta rakstītajos avotos minēto baltu tautību - kuršu, zemgaļu, sēļu, latgaļu un Baltijas somu tautību - igauņu, lībiešu teritorijām.
Kurzemes lielākajā daļā dzīvoja rietumlatviešu cilts - kurši. Viņi arī devuši nosaukumu šim Latvijas apgabalam - Kursa, Kurzeme.
Uz austrumiem no kuršiem, Lielupes auglīgajā līdzenumā dzīvoja lepnie un bagātie zemgaļi.
Starp Zemgali un Daugavu atradās sēļu novadi.
Latgalē un austrumu Vidzemē dzīvoja latgaļi. Latgaļu kaimiņi rietumos bija lībieši, ziemeļos - lībiešiem radniecīgie igauņi, bet austrumos - krievi.…
