Imants Ziedonis latviešiem zināms ne tikai kā dzejnieks vai rakstnieks, viņa ieguldījums latviešu kultūrā ir ļoti nozīmīgs. Mana pirmā satikšanas ar Ziedoni bija ļoti sen, bērnībā, skatoties pēc Ziedoņa pasakas motīviem Rozes Stiebras multfilmu „Uzpasaka”. Man ļoti patika šī multfilma. Kādu laiciņu atpakaļ man sanāca atkal noskatīties šo multfilmu, man vēl joprojām tā patika, bet tagad es sapratu, ka Ziedonis to nebija rakstījis tāpat vien, tikai bērniem.
Kas vispār ir kultūras cilvēks? Kas ir jāizdara, jāpaveic, kādam ir jābūt, lai iegūtu apzīmējumu „kultūras cilvēks”? Es domāju, ka Ziedonis varētu būt viens no šādiem paraugiem. Pirmkārt, palūkojoties uz viņa daiļradi – neskaitāmi dzejoļu krājumi, lugas, esejas, scenāriji, epifānijas, atdzejojumi, pasakas. Tomēr Ziedonis neaprobežojas vien ar rakstīšanu un filozofēšanu par dabu un „kā būtu, ja būtu...”. Rakstniekam patīk aktīvi iesaistīties. Viņš kopā ar domubiedriem ir „glābis” Latvijas dižkokus, kas ir milzīga vērtība mūsu mazajai valstij. Ziedonis visu savu mūžu ir bijis kultūras ieskauts, gan strādājot par skolotāju, gan bibliotekāru, gan arī vēlāk būdams augstākos amatos. Ziedonim vienmēr ir bijusi svarīga latviešu kultūra, tās kopšana, tādēļ arī viņš ir iedibinājis dažādas balvas, piemēram, Spīdolas stipendiju.
Imants Ziedonis vienmēr ir aktīvi iesaistījies kultūras dzīvē, un to dara vēl joprojām. Pagājušā gadā iznāca Viņa un Noras Ikstenas kopdarbs „Nenoteiktā bija”. Tas liecina, ka Ziedonis mūsu kultūrā ir ļoti nozīmīga personība. …
