Ar šiem zaudējumiem strēlnieki zaudēja cerību un novērsās no cara un viņa politikas. Bet bija arī tādi, kas palika uzticīgi.
1918. gadā Krievijā norisinājās pilsoņu karš, kura laikā izveidojās Sarkanie strēlnieki, kas kā ar apzīmējumu “sarkanie” vēlāk kļuva par komunistu atbalstītājiem. Pēc Oktobra revolūcijas sākās šī dalīšanās. Kareivji un brīvprātīgie, kam bija kopīgs nacionālās mērķis, sašķēlās. Daudzi, pie pirmās iespējas, atgriezās mājās, bet daudz palika sarkanajā gvardē, ko komandēja Jukums Vācietis. Šie Sarkanie strēlnieki, tika izmantoti netīrajam darbam, kā propagandu, zemnieku dumpju un nemieru apspiešanai vai amatpersonu apsargāšanai.
Tā kopā skatoties, mēs redzam, ka Latviešu strēlnieki spēlēja lielu lomu pirmajā pasaules karā, varbūt lielākās cīņas ir bijušas Latvijas teritorijā, bet ar divīzijām viņi cīnījās arī citviet. Kara laikā viņu domas mainījās par uzticību caram, protams, katram tās bija savādākas. Bet kopumā strēlnieku upuri un cīņas spēlēja lielu lomu Neatkarīgas Latvijas veidošanā un tās nosargāšanā.
…
