Franču rakstnieks Anatols Franss reiz rakstīja: "Roma nav mirusi, jo tā dzīvo mūsos." Un es šim pagalvojumam pilnībā piekrītu, jo vēl joprojām ir jūtama tās klātbūtne un mēs ar to sastopamies katru dienu: gan medicīnā, gan literatūrā, gan zinātnē, gan amatniecībā, gan daudzās citās nozarēs. Romieši nav slinkojuši un pavēruši mūsdienu pasaulei jaunas durvis uz jauniem atkājumiem un mūsdienu ērtībām.
Romas pilsētu var salīdzināt ar cilvēku. Pat ja cilvēks ir nomiris, viņš joprojām dzīvos citu cilvēku sirdīs un prātos, kamēr viņu atcerēsies un neaizmirsīs. Tāpat ir ar Romu un Romas kultūru. Daudzas lietas no Romas laika mēs izmantojam vēl šodien, piemēram, kanalizācija, kolizeji (mūsdienās pazīstami kā arēnas vai halles, arī muzeji), kā arī kukuļdošana Romas sabrukšanas periodā bija lielā cieņā.
…
