Latvijas putni

Putnu skaita dramatiskā samazināšanās Eiropā un nepieciešamība kopīgi risināt putnu kā ļoti mobilu dzīvnieku aizsardzību lika Eiropas Savienībai jau 1979. gadā pieņemt pirmo dabas aizsardzības likumu tieši par putniem - Putnu direktīvu. Viens no tajā formulētajiem principiem nosaka jebkādu medību aizliegumu vairošanās laikā. Mednis ir viena no sugām‚ kuras skaits ir būtiski samazinājies gan Eiropā‚ gan Latvijā‚ tai pat laikā tā ir suga‚ par kuras medībām vienmēr ir bijusi pastiprināta interese. Mednis kopš seniem laikiem ir bijis “pieskaitāms dižmedījumiem. To tādēļ sauc arī par purvu ķēniņu jeb putnu karali.” (Kalniņš 1943). Vairākas latviešu teikas pat saista nosaukuma “mednieks” izcelsmi ar medņa vārdu‚ jo mednieks esot bijis tas‚ kurš spēj nomedīt medni. Tradicionālas ir tieši medņu gaiļu medības riesta laikā‚ bet medņu riestu aizsardzībai tiek izdalītas samērā lielas mežu platības.
Savukārt medību saimniecība ir vecākā no mežsaimniecības nozarēm. Pat meža iedalīšana kvartālos ar taisno stigu vispirms notika medību atvieglošanas nolūkā. Tāpat pirmie mežu ceļi‚ ēkas mežu sardzei un arī pirmās mežu kultūras ir rīkotas sakarā ar medību saimniecības vajadzībām. Tikai daudz vēlākā laikā no mežu darbiniekiem sāka prasīt arī zināšanas‚ kas saistās ar koku materiālu iegūšanu un mežsaimniecību mūsu tagadējā izpratnē (Kalniņš 1943). Laika gaitā šīs attiecības ir būtiski mainījušās vietām un koksnes ieguve lielā mērā ir galvenā saimnieciskā meža īpašnieka interese. Mainoties saimnieciskajai situācijai pasaulē‚ mežu izmantošanas intensitātei un palielinoties antopogēnajam spiedienam vispār‚ arvien nozīmīgāku lomu iegūst arī meža ekosistēmu un ar tām saistīto sugu aizsardzība. Tas atspoguļots arī Latvijas valsts meža politikā (1999)‚ kur gan mežsaimniecības ekonomiskajiem gan ekoloģiskajiem jautājumiem veltītas speciālas sadaļas‚ bet medības pieminētas tikai vienā teikumā kā viens no sociālajiem jautājumiem.
Tomēr medību sociālo lomu dažādu saimniecisku jautājumu risināšanā (sarunas un vienošanās neformālos apstākļos‚ atpūta u.tml.) nevar novērtēt par zemu. Tādu īpašnieku mežos‚ kuru eksistencei koksnes resursi nav vienīgais ekonomiskais nodrošinājums‚ tieši medību saimniecība var būt galvenais meža izmantošanas veids‚ kas tādējādi var pat nonākt konfliktā ar kaimiņu interesēm.…