Vārds „dziesmas” atspoguļo latviešu tautas garīgo mantojumu, ko mums ir atstājuši senči. Vārds „tauta” ir tie cilvēki, kurus vieno kultūra, kas saglabājusies no seniem laikiem. Metafora „zibens liesmās” attēlo latviešu cīņu par savas eksistences un individualitātes saglabāšanu gan krustnešu iebrukuma laikos, kad viņiem spieda atteikties no savām dievībām, gan padomju laikos, kad valdība centās iznīcināt mūsu tautas īpatnības. Metafora „mežu gali” parāda to, ka, spītējot visām grūtībām, latvieši nezaudēja un neaizmirsa savu senču atstāto garīgo mantojumu. Epitets „baltas ogles”, kas savienojas ar salīdzinājumu „ogles kā vārdi” ataino liriskā varoņa mīlestību pret savu valodu, apzinoties tās bagātību un krāšņumu.…
