Kurzemes - Zemgales hercogiste

1561. gadā beidza eksistēt Livonijas konfederācija, un bijušās Livonijas dienvidu daļa kļuva par Kurzemes – Zemgales hercogisti ( Ducatus Curlandiae et Semigalliae ) ar Jelgavu kā galvaspilsētu, t. i., hercoga rezidenci. 1562. gada 5. martā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers kļuva par hercogistes pirmo hercogu.
Jaunā hercoga stāvoklis bija strīdīgs. Kurzemes muižniecības vairuma acīs Gothards nebija nekāds valdnieks, bet gan tikai “pirmais starp līdzīgiem”. Daži muižnieki pat atteicās zvērēt viņam uzticību un deva priekšroku kļūt par karaļa vasaļiem.
Viņa ienākumi nāca no hercoga muižu peļņas, kā arī no zemnieku nodokļiem un nomām. Ekonomiski hercogiste bija mazattīstīta, un, neraugoties uz to, ka tās teritorijā atradās divas neaizsalstošas ostas- Ventspils un Liepāja, gandrīz visa tirdzniecība norisinājās caur Rīgu. Tās bija likumsakarīgas sekas ordeņa agrākai tieksmei monopolizēt tirdzniecību.

1.Hercoga Vilhelma konflikts ar muižniecību.

Lai uzlabotu savu stāvokli un ietekmi, Gothards apprecējās ar Meklenburgas hercoga meitu Annu. Šai laulībā piedzima divi dēli- Fridrihs un Vilhelms. 1587. gadā nomirstot Gothardam, Fridriham bija 18 gadu un Vilhelmam 13 gadu. Tagad viņiem kopīgi vajadzēja valdīt nesadalīto hercogisti. Kad 1596. gadā Vilhelms kļuva pilngadīgs, brāļi vienojās, ka hercogiste ir jāsadala: Fridrihs paturēs- Zemgali, bet Vilhelms-Kurzemi.
Kā Polijas- Lietuvas vasalis Fridrihs piedalījās karā ar Zviedriju un kaujas vairākkārt izcīnīja arī Zemgalē. Tādēļ viņam, noslēdzot pamieru Altmarkā, vajadzēja atteikties no sīkākām Zemgales daļām par labu zviedru Vidzemei. …