-
Ginekoloģiskās infekcijas saslimšanas
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Seksuālu transmesīvo infekciju izplatība Latvijā | 4 | |
| Bakterialā vaginoze (vaginosis bacterialis) | 5 | |
| Gardnerelloze (Gardnerella vaginalis) | 6 | |
| Gonoreja (gonorrhoea) | 7 | |
| Ģenetālās herpess | 8 | |
| Kandidoze (candidosis) | 9 | |
| Mikoplazmoze (mycoplasmosis) | 10 | |
| Uroģenitālā hlamidioze (clamydiosis urogenitalis) | 12 | |
| Trihomoniāze (trichomoniasis) | 13 | |
| Izmantotie literatūras avoti | 14 |
Trihomoniāze (trichomoniasis)
Trihomoniāze - Trihomoniāze ir vienšūnas organisma Trichomonas vaginalis izraisīta seksuāli transmisīvā slimība (STS), kura izpaužas kā ārējo dzimumorgānu iekaisums. Simptomi ir jūtami, galvenokārt, sievietēm.
Inficēšanās ar trihomonu (trihomoniāzes ierosinātāju) var notikt ne tikai dzimumkontaktu ceļā. Trihomona ārējā vidē ir daudz izturīgāka nekā, piemēram, gonorejas vai hlamidiozes ierosinātāji, tāpēc ar to var inficēties arī, lietojot kopīgu veļu, vannu u.tml. Šādā ceļā lielākoties inficējas bērni.
Slimības simptomi sāk parādīties 1-3 nedēļas kopš inficēšanās brīža. Slimības aina sievietēm un vīriešiem ļoti atšķiras:
• Sievietēm slimības sākumā parasti raksturīgs straujš iekaisums ārējos dzimumorgānos, kuru pavada nieze, dedzināšanas sajūta un liels daudzums bālganu vai dzeltenīgu pienainu izdalījumu. Iekaisums līdz ar simptomiem vēlāk mazinās pats no sevis, taču pēc zināma laika atkal atsākas.
• Ar trihomonām inficēti vīrieši lielākoties ir infekcijas pārnēsātāji, kuri slimību paši neizjūt.
Trihomonas parazitē urīnizvadkanālā, redzamu iekaisumu neizraisot, taču ir iespējami arī izņēmumi - novājinātas imūnsistēmas vai citu faktoru ietekmē. (J.Ķīsis)
DIAGNOSTIKA
Trihomoniāzi var viegli diagnosticēt, uztriepēs mikroskopiski konstatējot trihomonu klātbūtni. Ja nepieciešams, var izmantot arī citas metodes, piemēram, uzsējumu uz barotnēm.
ĀRSTĒŠANA
Trihomoniāzes ārstēšā izmanto:
• Pret-trihomonu tabletes;
• Vaginālās lodītes;
• Vaginālās tabletes.
…
Ievads Ginekoloģiskās slimības ir slimības, kas saistītas ar sievietes organisma anotomiskajām un fizioloģiskajām īpatnībām. (Neslimo.lv) Ginekoloģiskās slimības var radīt dažādi nelabvēlīgi ārējās vides faktori: infekcijas, intoksikācijas, iekšējās sekrēcijas traucējumi, traumas, attīstības traucējumi u.c. Savukārt ginekoloģiskās slimības var izraisīt citu orgānu sistēmu slimības (urīnpūšļa iekaisumu, vielmaiņas traucējumus, sepsi u.c.). Ar ginekoloģiskajām slimībām var saslimt jebkurā vecumā, tomēr katram vecumam ir savas raksturīgākās biežāk sastopamās slimības. (Neslimo.lv) Dzimumbrieduma periodā (apm. 20 - 50 g. vecumā) visbiežākās ginekoloģiskās slimības ir iekaisumi, kas var lokalizēties jebkurā dzimumsistēmas orgānā; ārējos dzimumorgānos, makstī (vaginīts), dzemdē (endometrīts), olvados (salpingīts), olnīcās (ooforīts). Ja iekaisumslimības laikus pilnīgi neizārstē, var rasties dažādi sarežģījumi, kā arī neauglība. Iekaisuma procesu var ierosināt gan nosacīti patogēnie mikroorganismi (stafilokoki, streptokoki, zarnu nūjiņa), gan specifiski slimību ierosinātāji (mikobaktērija, gonokoki, bālā treponērna, trihomonas). (Neslimo.lv) Nereti ginekoloģiskās slimības var attīstīties arī bez ārējām pazīmēm, tāpēc, lai tās varētu laikus konstatēt, katrai sievietei vismaz divreiz gadā jāpārbauda veselības stāvoklis profilaktisko ginekoloģisko apskašu kabinetā. Ginekoloģiskās slimības ārstē sieviešu konsultācijās (poliklīnikās) un slimnīcu vai dzemdību namu ginekoloģiskajās nodaļās. Sievietes, kas slimo ar ginekoloģiskām slimībām, tiek dispanserizētas. (Neslimo.lv)
Koledžas darbs.
