Vērtējums:
Publicēts: 29.04.2019.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 1.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 2.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 3.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 4.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 5.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 6.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 7.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 8.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 9.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 10.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 11.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 12.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 13.
  • Prezentācija 'Reliģija. Dievu panteons Senajā Grieķijā', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Upurēšana.

Romieši ticēja – ja tiek izpildīts pareizs rituāls un veltes dievam
ir bijušas tīkamas, tad dievi lūgumu pilda
Rituāliem tika pievērsta īpaša uzmanība
Cilvēkiem bija tiesības meklēt sev citu aizbildni
Priesteru kolēģijas rūpējās par
rituālu izpildi
Romietis, upurējot dieviem vai
lūdzoties, apsedza galvu ar
apmetni
Panteons.
Panteons ir kādai civilizācijai raksturīga dievu kopa.
Panteons ir būve Romā, Itālijā.
Ēkas arhitekts ir Damaskas Apolodors.

Romiešu dievi.
Sākot ar 5. gs. p.m.ē. Romieši apguva grieķu priekšstatus par dievu cilvēcisko veidolu, piemērojot tam savas lokālās, taču ieviesa arī savu unikalitāti, tie dievišķoja pozitīvās īpašības.

Neptūns (Poseidons)
Vulkāns (Hēfaists)
Merkūrijs (Hermejs)
Jāns
Jupiters (Zevs)
Marss (Arejs)
Kvirīns


Autora komentārsAtvērt
Atlants