Tāpat kā pirmatnējās sabiedrības, arī seno šumeru cilvēks jutās ļoti cieši saistīts ar dabu, jutās kā tās daļa, ko nepārtraukti ietekmēja kosmiskie spēki: daudzas un dažādas dievības, gari un dēmoni, kuri cilvēkam nesa gan labo, gan ļauno, gan bagātu ražu, gan iznīcinošus plūdus, veselību un slimību, uzvaru un zaudējumu. Un tomēr nedrošības, nestabilitātes izjūta mūžam mainīgās dabas priekšā bija pastāvīga šumeru cilvēku pavadone.
Pasaules izcelšanās.
Divupē nav viena Dieva radītāja idejas. Pasaule rodas no haosa , pirmatnējās matērijas, nekārtības. Pazīstamajā mītā stāstīts, ka sākumā bija ūdens haoss, vārdā Tiamata, un bezdibenis Apsu. No to abu savienības radies debesu dievs Anu. No Anu rodas vesela dievu paaudze, kas piepilda pasauli. Taču dievi sāk ļoti trokšņot, un tas Tiamatai un Apsu nepatīk. Tiamata liek Apsu aprīt visus dievus, tad Enki iemidzina un nogalina Apsu. Tiamata rada jaunu briesmoni Kingu. Šoreiz to uzveic Enlils ar savu pērkonu un zibeni.…
