Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.12.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Gēnu mijiedarbības veidi', 1.
  • Konspekts 'Gēnu mijiedarbības veidi', 2.
  • Konspekts 'Gēnu mijiedarbības veidi', 3.
  • Konspekts 'Gēnu mijiedarbības veidi', 4.
  • Konspekts 'Gēnu mijiedarbības veidi', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Novērojama gadījumos, kad dominantais gēns pilnībā nomāc alēliskā gēna izpausmi (fenotipiski).
Ja fenotipiski dominantā homozigota nav atšķirama no heterozigotas (Aa=AA) tā ir pilnā dominēšana. Šo dominēšanu novēroja Mendelis.
Pilnīgās dominēšanas gadījumā monohibrīdiskajā krustošanā F2 paaudzē fenotipiski skaldās attiecībā 3:1
Dominantā alēle pilnībā nomāc recesīvo alēli.
Īpašības
1) 1. paaudzes vienveidības likums
P ♀AA x ♂aa
Gametas (A) (a)
F1 Aa
2) Skaldīšanās likums
P ♀Aa x ♂Aa
Gametas (A) (a) (A) (a)
F1 1AA : 2Aa : 1aa (gentipiskā skaldīšanās)
Pēc fenotipiem 3:1
3) Pazīmju skaldīšanās likums (gametu tīrības likums neatkarīgās kombinēšanās likums).
4) Atkrustošana s. atpakaļkrustošana.
P ♀Aa x ♂aa
Gametas (A) (a) (a)
F1 1Aa : 1aa

2.
Nepilnīga dominēšana
Novērojama tad, kad dominantais gēns nespēj pilnīgi nomākt recesīvā gēna fenotipisko izpausmi.
Šajos gadījumos dominantā homozigota fenotipiski nav vienāda ar heterozigotu (AA≠Aa)
Nepilnīgā dominēšana neizmaina skaldīšanās genotipiskiko attiecību, bet mana fenotipiskās attiecības.
Heterozigotu fenotips ir kaut kas vidējs starp dominanto un recesīvo fenotipu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants