Galvenais zinātnes mērķis ir teorija.
Zinātnieki, ja grib sasniegt konsekventus rezultātus, tiecas pēc iespējas objektīvāk izveidot teoriju. Sociālajās zinātnēs un psiholoģijā cilvēks pats ir pētījumu objekts, tādēļ ir lielāks risks kļūdīties.
Zinātne sistemātiski empīriskā veidā pārbauda tās teorijas, kas sākotnēji izvirzītas hipotēzēs.
Kontroles ziņā (atšķiras ikdienas un zinātnes teorijas):
y - atkarīgais mainīgais;
x - neatkarīgais mainīgais, ko pētījuma gaitā izmaina, lai novērotu, kādas izmaiņas atstāj uz pētāmo. Pēta, vai izmaiņas x rada izmaiņas y (cik lielā mērā x ir y cēlonis).
Kritēriji labai problēmai:
1.problēma jāizsaka attiecībās starp 2 vai vairākiem mainīgajiem
Vai A ir saistīts ar B?
Kā A ir saistīts ar B?
Kā A ir saistīts ar B apstākļu C un D gadījumā?
2.Problēmai jābūt formulētai skaidri un viennozīmīgi, jautājuma formā
Kas ir mainīgie, kas mūs interesē, skaidri jānorāda to attiecības (skat. 1. Punktu)
3.Problēmas formulējumam jābūt tādam, ka to ir iespējams empīriski pārbaudīt.
Hipotēze - apgalvojums ar varbūtējām attiecībām starp 2 vai vairāk lielumiem. Tā tiek definēta deklaratīva teikuma formā, kas norāda vai nu uz vispārējām vai specifiskajām attiecībām.…
