-
D.Stouna, B.Petona, Š.Hīlas grāmatas "Sarežģītās sarunas" konspekts
2011. - 2015. g.
11.nodaļa. PROBLĒMU RISINĀŠANA: UZŅEMIETIES VADĪBU
Lai jūsu saruna norisinātos veiksmīgi, jums ir jāuzņemas vadība. Ir virkne ietekmīgu gājienu, ko jūs varat pielietot sarunas laikā – pārstrukturēšana, ieklausīšanās un dinamikas noformulēšana, kas var līdzēt uzturēt sarunu vajadzīgajā virzienā, vienalga, vai otrs tam palīdz vai ne (185. – 186.lpp).
Pārstrukturēšana nozīmē otra teiktā būtības „pārveidošanu” noderīgākās koncepcijās. Jūs rādāt ceļu. Esiet neatlaidīgi klausītāji. Mēs bieži pieņemam, ka klausītājs sarunā ieņem pasīvu lomu, taču tas ne vienmēr atbilst patiesībai. Jūs varat izmantot klausīšanos, lai virzītu sarunu (190.lpp). Formulējiet dinamiku: skaidri atklājiet problēmu. Viena no dinamikām, kas skaidri jāatceras šajā grūtās sarunas posmā, ir tendence, kas piemīt mums visiem – uzskatīt, ka mūsu rīcības veids ir „pareizais”. Tas vedina mūs „norakstīt” problēmu uz – „tāds viņš ir” – un piedāvāt „risinājumu”, kurā vienkārši tiek izdarīts pēc mūsu prāta: „Ja vien tu izmainītos, problēmas vispār nebūtu”.
Lielākā daļa grūto sarunu patiesībā nav viena saruna. Tās ir viedokļu apmaiņu un izpētes sērijas, kas norisinās laika gaitā. Lai, kā arī viss iegrozītos, jums pēc tam tas jāpārrunā, lai izvērtētu un nepieciešamības gadījumā meklētu jaunus risinājumus (198.lpp).
…
Neatkarīgi no tā, cik labi mēs apgūstam sarunu mākslu, katrā no trijiem sarunu līmeņiem ir izaicinājumi, ko mēs nevaram mainīt. Mēs joprojām saskaramies ar situāciju, kad jautājums “kas notika” ir sarežģītāks nekā mums skita sākuma (27.lpp.). Katram no mums būs informācija, kas nav zināma otram cilvēkam, un darīt to zināmu otram cilvēkam nav viegli. Mēs joprojām saskarsimies ar emocionāli saspringtam situācijām, kas šķiet biedējošas, jo tās apdraud svarīgus mūsu identitātes aspektus. Mēs varam mainīt to, kā mēs reaģējam uz katru no šiem izaicinājumiem (27.lpp.). No Džeka un Maikla sarunas ir saprotams, ka viņiem nekad nav bijis atgriezeniskās saites. Tādēļ viņiem abiem (un arī mums) jārēķinās ar to, ka ceļš līdz pilnvērtīgas atgriezeniskās saites izveidošanai var būt samērā ilgs. Ir jāsaprot, ka cilvēks savu viedokli nedarīs zināmu sarunā, kas it kā garāmejot notiks kaut kur gaitenī, viņa viedokli neizdosies uzzināt arī tad, ja draugs, kolēģis vai klients nolems viņu interesējošos jautājumus uzdot asi kā pratināšanā – tas tikai atbaidīs. Prakse liecina, ka atklāta komunikācija parasti izdodas mierīgas un draudzīgas sarunas laikā, tādēļ ikvienam jācenšas veidot šādu sarunu klimatu. Turklāt draugiem, klientiem, kolēģiem der atcerēties, ka reizēm viņi paši pārāk daudz runā, savus sarunbiedrus nemaz īsti nelaižot pie vārda – šādā gadījumā ne par kādu atgriezenisko saiti runas nav, un tas, kas atrodas afresīvā pozīcijā, sev interesējošo informāciju tā arī neuzzinās. Problēma ir tāda, ka netiek ņemts vērā vienkāršs fakts: sarežgītas sarunas ne tikai ietver sajūtas, bet savā būtībā ir par sajūtām (31.lpp). Lai arī dažkārt mēs izliekamies, mūsu pamatmērķis sarežģītās sarunās bieži vien ir pierādīt savu viedokli, sarunu biedriem izklāstīt savas domas vai panākt, lai viņi dara to, ko mēs gribam, lai kļūst tādi, kādus gribam viņus redzēt. Citiem vārdiem sakot, nodot vēstījumu.