Lipīdi, fosfolipīdi un to nozīme dzīvajā organismā.

27. slaids
Fosfolipīdu un taukskābju atlikumi ir hidrofobi, savukārt fosforskābes atlikums un holīna atlikums ir hidrofils un hidratējas ar ūdens molekulām. Tāpēc fosfolipīdi ūdenī veido micellas – sīkus lipīdu pilieniņus.

28. slaids
Hidrofobie taukskābju atlikumi micellās orientēti uz pilienu iekšpusi un nesaskaras ar polārajām ūdens molekulām. Turpretī fosfolipīdu hidrofilā molekulas daļa ir vērsta uz piliena ārpusi un tā hidratējas ar ūdens molekulām.

29. slaids
Lecitīns
Tas pazemina holesterīna līmeni, paaugstina organisma pretestību pret toksiskām vielām, stimulē žults izdali, veicina taukskābju uzsūkšanos zarnu traktā, stimulē eritrocītu un hemoglobīna veidošanos.

30.slaids
Lecitīns ir nervu šūnu un šķiedru mielīna apvalku sastāvdaļa.
Lecitīns ir profilaktisks līdzeklis nervu sistēmas slimību gadījumā. Labvēlīgi ietekmē prāta spējas, nostiprina atmiņu.
Lecitīnu satur daudzi pārtikas produkti - sojas pupas, graudaugi, alus raugs, zivs, olas dzeltenums u. c. Lecitīns ir sievietes piena sastāvā, nodrošina augļa nervu sistēmas attīstību.
Lecitīns piedalās daudzās bioķīmiskās reakcijās.
Lecitīns veicina taukos šķīstošo vitamīnu A, D, E, K uzsūkšanos

31.slaids
Fosfolipīfi izvietojas arī šūnu membrānās. Tās veidotas no fosfolipīdu dubultslāņa un proteīniem.
Fosfolipīdiem ir nozīmīga bioloģiskā loma, jo tie ir visu šūnu membrānu struktūrkomponenti un holīna piegādātāji, kā arī tie nepieciešami neirovadītāja – acetilholīna veidošanās procesā. No fosfolipīdiem ir atkarīgas arī šūnu membrānu īpašības – gan caurlaidība, gan receptoru funkcija, gan membrānā saistīto fermentu katalītiskā aktivitāte.
Nonākot ūdens šķīdumā, fosfolipīdu molekulas sakārtojas tā, lai ūdenī šķīstošā hidrofīlā daļa būtu vērsta uz ārpusi, bet nešķīstošā – uz iekšpusi. Tāpēc ūdens šķīdumos fosfolipīdi izveido dubultslāni.
…