Privātās dzīves aizsardzības regulējums normatīvajos aktos un tiesu prakses

Secinājumi.
Kā sociālo zinātņu studentei, veidojot šo darbu, man bija interesanti gūt nelielu ieskatu jurisprudencē. Liels bija pārsteigums par valodas stila atšķirībām – normatīvo aktu, likumu un citu juridisko dokumentu valoda būtiski atšķiras no man ierastās – liriskās, nedaudz mākslinieciskās un viegli saprotamās valodas. Šī valodas stila atšķirība nedaudz apgrūtināja referāta veidošanu, tomēr domāju, ka esmu to izveidojusi veiksmīgi.
Pētot normatīvos aktus par privātās dzīves aizsardzību likumdošanā, sapratu, ka, protams, šādu aktu ir pietiekami daudz, kā arī iestādes, kur vērsties cilvēkiem, kuriem šķiet, ka to tiesības ir pārkāptas, ir pietiekami. Tomēr, kā jau komunikācijas tiesību lekcijās ir minēts – likumi nav viennozīmīgi, tos var interpretēt, mēģināt apiet – iztulkot nedaudz savādāk, no cita redzes punkta. Tieši tāpēc, manuprāt, pastāv jurisprudence – ir aizstāvji un ir apsūdzētāji. Ja jau nebūtu šo likumu nepilnību, tad tas nebūtu vajadzīgs – cilvēks izdara pārkāpumu un attiecīgi saņem sodu, bet lielā daļā gadījumu tā nav. Manuprāt, tas ir cilvēku faktors, respektīvi, likumus veido un izdod cilvēki, tieši tāpēc tie nekad nevarēs būt pietiekami precīzi un perfekti – tādi, kurus nav iespējams interpretēt citādi.
Atgriežoties pie tēmas par privātās dzīves neaizskaramību, domāju, ka šajā jautājumā vajadzētu vēl stingrākus, noteiktākus likumus un normatīvos aktus, jo katram indivīdam ir tiesības uz dzīvi, kura nav publiski pieejama katram interesentam. Tas, ka pastāv dzeltenā prese, manuprāt, nozīmē to, ka indivīdu privātā dzīve likumdošanā nav pietiekami aizstāvēta.
Spilgts piemērs ir Kristīnes Dupates lieta. Domāju, ka tur nevajadzētu būt nekādām šaubām, ka tiesai prasība ir jāapmierina, bet kā jau iepriekš minēju – Apgabaltiesa un Augstākā tiesa šo prasību ir noraidījusi, un tas, acīmredzot, nozīmē, ka šīs institūcijas uzskata, ka sabiedrībai ir nepieciešams aplūkot fotogrāfijas, kurās ir redzama sieviete ar tikko dzimušu bērniņu, nākot ārā no dzemdību nama, un, kas ir vēl pārsteidzošāk – kādam, respektīvi, avīzei ir tiesības ar to pelnīt naudu!
…