Ampīra māksla un Napoleons

Ampīrs atspoguļojās arī mēbelēs. Pasmagās mahagonija koka istabas dekorēja ar zeltītiem griezumiem un bronzas apkalumiem.
Apliecinot Napoleona impērijas varenību, saglabā klasicismam raksturīgo orientāciju un antīko mākslu. Ampīrs bija impērijas varenības simbols. Tika izmantoti Romas impērijas simboli — bruņucepures, ērgļi u.c. Impērijas slavināšanai kalpoja triumfa arkas : pasaulē lielākā triumfa arka tagadējā Šarla de Golla laukumā, kuras arhitekts ir Žans Šalgrēns pēc Septimija Sevēra arkas Romā parauga Karusēla laukumā uzcēla triumfa arku (arhitekti Šarls Persjē un Pjērs Fontēns). Napoleona I Ēģiptes karagājiena laikā notika pirmā sastapšanās ar ēģiptiešu mākslu, un Francijas klasicisma arhitektūrā tika ieviestas no turienes aizgūtas mākslas formas : sfinksas, kariatīdes ar ēģiptiešu sejām. Pārspīlēti grezni tika pārveidoti piļu interjeri (Luvra, Tilerī). Ampīram raksturīgākās pazīmes :
Smagnējākas, izteiktākas un pamatīgākas formas.
Dārgu materiālu izmantošana.
Tipiski motīvi ir palmetes, spārnotas lauvas un grifi, rozetes un pīnes.
Eksotiski motīvi - turku, indiešu, ķīniešu un ēģiptiešu.
Ampīra arhitektūrā raksturīga monumentalitāte, ģeometriska precizitāte un ansambļa veidošana ( triumfa arkas, kolonnas, pilis). Ampīrs nav iedomājams bez triumfālas skulptūras, kuru Vācijā lieliski reprezentē Gotfrīds Šadovs (1764-1850) ar savu Brandenburgas vārtu ( arhitekts G. Langhass, 1788-1791) skulpturālo rotājumu ar četrjūgu centrā.…