Eiropas Cilvēktiesību spriedumi pret Latvijas valsti un to ietekme Latvijā
Viens no jaunākajiem ECT spriedumiem pret Latvijas valsti tika pasludināts šā gada 22.jūnijā lietā Natella Kaftailova pret Latviju. Apsūdzība Latvijas valstij tika izvirzīta par 22 gadus Latvijā dzīvojošās personas statusa nelegalizēšanu, izmantojot Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Konvencijas 8.pantu par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi. Šis Konvencijas pants arī nosaka to, ka „valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam izbaudīt šīs tiesības, izņemot gadījumus, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības”1.
Šādā gadījumā, kad persona Latvijā jau nodzīvojusi tik ilgu laiku, tiesai jāņem vērā, ka N.Katfailova šajā laikā attīstījusi personīgās, sociālās un ekonomiskās saites ar Latviju, kas nenoliedzami veido jebkura cilvēka privātās dzīves sastāvdaļu, tāpēc viņas statusa legalizēšanas atteikums no Latvijas amatpersonu puses bija iejaukšanās viņas privātajā dzīvē.2 Taču apkopojot dažādus faktus tiesa pieņēma lēmumu, ka šī iejaukšanās bijusi saskaņā ar likumu un mērķi nodrošināt migrācijas noteikumu ievērošanu. Šie vērā ņemamie fakti lielākoties saistījās ar personas iepriekšējām uzturēšanās un pieraksta vietām, piemēram, to, ka N.Katfailovai nebija arī tiesību uz Krievijas vai Gruzijas pilsonību, kā arī to, ka personai līdz 1990.gadam bijis pieraksts Krievijā.…
