Pikaso un Braks pamazām atstāj novārtā otas un glezniecību, lai pievērstos dekoratīvu, amatniecisku un otrreizējās apstrādes materiālu pielīmēšanai, piespraušanai vai apvienošanai, izmantojot gan tapetes un spēļu kārtis, gan mūzikas partitūras, koku, metālu vai auklas. Sezaniskā perioda ainavām un figurālajiem darbiem pievienojas klusā daba, kas guvusi iedvesmu kafejnīcu un mūzikas pasaulē: bistro galdiņi, pudeles, glāzes, avīze, pīpe, ģitāra, klarnete un vijole.
Darbs veicina domu apmaiņu ar skatītāju. Zīmes, priekšmetu un burtu imitācija palīdz pazīt priekšmetus. Plastiskie līdzekļi cenšas radīt priekšmeta glezniecisko ekvivalentu.
Zīmējums norāda uz formas būtību. Fona un satura ģeometriskā redukcija rada saraustītu ritmu. Sezaniskās „pasāžas”, mazas. Vaļējas, ģeometriskas šķautnes, kas savstarpēji sajaucas, pauž plakņu pārrāvumu telpā un priekšmeta sadalīšanu divās darba virsmas dimensijās.
…
