Romas kultūra

Reliģija
Etruski ticēja dabas spēkiem un stihijām. Tika pielūgta vilku māte. Visa apkārtējā daba bija pilna dievību.
Romiešiem nav dievu skulpturāli atveidojumi.
Daudzi romiešu dievi tika identificēti ar grieķu dieviem:
Zevam atbilst Jupiters
Hērai – Junona
Atēnai – Minerva
Afrodītei – Venēra
Nīkei – Viktorija
Poseidonam - Neptūns.

Romas arhitektūra
Atklāja dzelzbetonu. No tā būvēja daudzdzīvokļu mājas (3 - 6 stāvi), sākās ielu būvniecība.
Daudzstāvu māja Insula – vairāk domāta trūcīgajiem
Nozīmīgākie Romas arhitektūras pieminekļi:
Romas forums (sabiedriskās reliģiskās dzīves centrs)
Pantenons
Kolizejs
Triumfa arka (vārtu simbols valdnieka diženuma slavināšanai)
Amfiteātris (Elipsveida slēgta vai vaļēja telpa kur notika teātris, gladiatoru cīņas)
Cirks (slēgta vai vaļēja ’’izstiepta’’ telpa, kura ir vairāk domāta zirgu sacīkstēm)
Trajāna kolonna (Tādā veidā attēloja karagājienus, cīņas un godināja karavadoņus. Atrodas Romas centrā).

Romas Panteons
Pantenons – visu dievu templis, tas ir Romas varenības simbols.
Romas Panteons (m.ē. 118. – 125.g.) pēc plānojuma ir rotondas tipa (apaļa) celtne (diametrs – 43,5 m, celtnes augstums 42,7 m), kuru vainago kupols, kas apšūts ar apzeltītām bronzas plāksnēm.
Panteona kupols antīkajā arhitektūrā izmēru un konstrukcijas ziņā bija neredzēta parādība, kas kalpoja kā paraugs vēlāko gadsimtu kupolu celtnēm.
Panteona iekšpuse sastāv no vienas milzīgas telpas. Kurā ir tikai viens gaismas avots – apaļa atvere (9 m diametrā) kupola centrā, t.s. “Panteona acs”.
Kādreiz šī gigantiskā cilindriskā telpa bijusi bagātīgi izrotāta ar daudziem skulpturāliem veidojumiem, jo imperatora Adriana cieņa pret impērijā pastāvošajām vairākām reliģijām lika viņam savākt šajā telpā visu reliģiju dievu atveidus.
Panteons ir vienīgais antīkais templis, kas savu kulta vietas nozīmi saglabājis visos laikos, jo 4.gs. tas tika pārvērsts par kristiešu.…