Fašisms Itālijā, nacionālsociālisms Vācijā un komunisms Padomju Savienībā ir galvenās un postošākās valstu ideoloģijas, kuras bija novērojamas Otrā pasaules karā.
Līdz ar Hitlera nākšanu pie varas iesākās nacionālsociālisms periods. Kā viens no iemesliem nacionālsociālisma attīstībai un izveidei Vācijā ir Hitlera uzskati, ka pēc Pirmā pasaules kara Vāciju piemeklēja sabrukums tikai gribas trūkuma, nodevības un ebreju konspirācijas dēļ, kas vēlāk kļuva par komunisma pamatprincipiem, pamatuzskatiem. Vācijas valdība Hitleru iecēla par kancleru, vēlāk pielietojot vardarbīgas metodes tika nogalināta vesela virkne Hitlera sāncenšu, kā rezultātā viņš sevi iecēla, pasludināja par Vācijas diktatoru. Tas ļauj secināt, ka pastāvēja opozīcijas apspiešana kā instrumentu izmantojot teroru, kas ir viena no totalitāras valsts pazīmēm.
Kā otra spilgta nacionālsociālisma iezīme ir propaganda, kuru Vācijā Hitlera valdīšanas laikā īstenoja Jozefs Gēbelss, to apliecina viņa teiktais neilgi pirms Vācijas iebrukuma Norvēģijā: “līdz šim mums ir izdevies paturēt ienaidnieku neziņā par Vācijas īstajiem mērķiem, tāpat kā 1932. gadā mūsu pašmāju pretinieki arī nesaprata, kurp mēs ejam, ka mūsu solījums turēties pie tiesiskuma bija tikai triks [..]”. Vēlāk, 1937.…
