Ziemeļnieka dzejoļi sarakstīti klasiski skaidrā un tīrā formā, īsās, lakoniskās četrrindēs šajos darbos izskan viņa traģiskais mūžs. Atmirdz Nezināmās, Svētās, Mūžam meklētās, bet nekad neatrodamās sievietes tēls.
Ziemeļnieks mira agri, 33 gadu vecumā. Tā esot bijusi lietaina jūlija pēcpusdiena, kad Meža kapos 1930. gadā glabāts tolaik viens no visvairāk lasītajiem latviešu dzejniekiem. To gadu izdevumi uzsver, ka starp dzejnieka pavadītājiem īpaši daudz bijis jaunatnes un sēras par viņa nāvi bijušas visas tautas sēras.
Var domāt, ka šis mīlestības apdziedātājs, visīstākais romantiķis, tumšā sāpju smeldzē sadegdams, dzīvojis tikai savā sapņu pasaulē, staigājis aizvērtām acīm. Un tomēr nē. Starp rindām un lirisku dzejoļu fonā bieži vien iesmeldzas tik skaudra dzīves īstenība, ka sirds sažņaudzas. Šādas intonācijas jo spilgtas dzejoļos „Ieslēgtie”, „Rīgai”, „Svētku vakarā”, „Vēstule draugam”, mātei veltītajos darbos, kur dzejnieks ļoti skaidri saredz liekulības un melu pasauli sev apkārt.
…
