Cik bieži nav spriests par to, ka vardarbības ainu televīzijā ir par daudz, ka tai nav vietas bērniem pieejamos medijos, ka vardarbību vajadzētu ierobežot un nerādīt vismaz līdz pusnaktij. Tomēr ļoti daudzos raidijumos un filmās labie cīnās ar sliktajiem un labie parasti uzvar... Bet ar kādiem līdzekļiem? Lodes spindz, zobeni dur, varoņi saņem belzienus un sitienus pa galvu un pakrūtē, no vardarbības nav pasargātas arī sievietes, kas bieži vien pašas uzstājas agresora lomā. Vai vardarbība, ko redzam mūsu “zilajos ekrānos”, ir tik ierasta lieta, ka uzmanību tai pievērst vairs nevajag?
Zinātnieki arvien biežāk runā par televīzijas negatīvo ietekmi, sevišķi – uz bērniem un jauniešiem. Sabiedrībā aizvien izplatītākās agresijas cēloņi tiek meklēti plašsaziņas līdzekļos un tajos redzamajos vardarbības modeļos. Savulaik Alberts Bandura izdarīja eksperimentu: bērniem parādīja filmu, kurā varonis izrādīja verbālo agresiju bērniem netipiskā formā. Vienā gadījumā varonis tika sodīts, otrā – uzslavēts, bet trešajā gadījumā viņa agresija tika atstāta bez jebkādas ievērības. Pēc tam bērniem tika radīta situācija, kurā viņi varēja atkārtot redzēto. Labprātāk redzēto attēloja zēni. Šis piemērs liecina, ka bērni apgūst teoriju un mācās to izmantot.…
