Līdz ar Padomju varas okupāciju, Latvijā tika ienestas arī komunisma idejas par kopīpašumiem un
vienlīdzību visos dzīves aspektos. Četrdesmito gadu otrajā pusē Latvijas lauki iepazina jaunu
saimniekošanas veidu, kuru sauca par kolektīvajām saimniecībām jeb kolhoziem. Lai gan
okupācijas sākumā valdošā vara centās mierināt lauciniekus, ka nekādas kolektivizācijas nebūs,
jau pēc dažiem gadiem gandrīz visi zemnieki tika sadzīti kolhozos.
Uz reiz pēc okupācijas 1940.gada jūlijā, Latvijas kompartijas centrālkomiteja ziņoja, ka par
kolhozu ierīkošanu runās tikai tad, kad tauta pati to gribēs. Tajā pašā laikā dažādos laikrakstos
tika izplatīta spēcīga propaganda par to, cik gan labi klājas cilvēkiem kolhozos citās Pdomju
Republikās. Paralēli šīm darbībām, okupantu vara konfiscēja visu privātīpašumu, un atņemto zemi
vēlāk piešķīra bezzemniekiem lietošanā. Tomēr kolhozu popularizēšanu un dibināšanu
apstādināja karš, kurš jau bija sasniedzis Latvijas teritoriju…
