Audzinātāja pozīcija audzināšanas darbības organizācijas procesā ir stāvoklis, attieksme pret audzēkņiem, to darbību, kurā viņi reāli piedalās.
Audzinātāja pozīciju nosaka arī pedagoģijas un psiholoģijas atziņas par to, ka audzināšanas darbībā panākumi ir tikai tad sasniedzami, ja apkārtējie apstākļi, prasības un audzināmā vajadzības ir vienotībā.
Netiešās vadības pozīcijai raksturīgs tas, ka audzinātājs nekad neuzdod uzdevumu audzēknim tieši, bet ar citu cilvēku, situācijas, literārā paņēmiena u.c. starpniecību.
Līdztiesīga sadarbība praksē visvairāk vērojama darbības realizācijā ,t.i., daudzveidīgās kolektīvās darbības formās, kurās audzinātājs ar savu pieredzi kopējā darbā bagātina audzēkņus.
Tiešā vadība parādās dažādas darbības situācijās atkarībā no audzinātāja autoritātes. Audzinatājs nedrīkst aizmirst galveno-sagatavot pasus audzēkņus darbības analīzei un pašnovērtēšanai.
Skolotājam ir atbalsta funkcija.
Pedagoģisko saskarsmi traucē tas, ka ir tiešas prasības, pavēles, reizē skolotājs draud- izraisa naidīgumu, lieto sabiedrības negatīvu ietekmi, nevajadzīgi izjautā- rada neuzticību.
…
