Jau pirms uzzināju citu viedokļus par to, kas ir „Autora nāve”, man pašai bija radušās savas asociācijas par šo vārdu salikumu. Ar „Autora nāvi” jau biju nedaudz saskārusies vidusskolā.
Kas tad ir autors? Tā ir persona, kas savu fantāziju, domu dzīvi ir uzlikusi uz papīra vai arī pauž mutvārdu formā. Manuprāt, autors var pastāvēt tikai tad, ja savas idejas un tekstus izklāsta simetriski, izpaužot emocijas un kustības, jo tiklīdz darbs tiek izlikts un papīra, tur dzīvo tikai konkrētā sižeta varoņi, bez autora emocijām – varoņi paši savā dzīvē un pasaulē.
R. Barta esejā manu uzmanību piesaistīja teikums, „Autors atrasts – teksts izskaidrots”. Es to skaidroju tā, ja autors atrasts, tad lasītājs vairs nedarbina savas smadzenes jeb domāšanu, bet, atklājis autoru, piesaista viņa dzīvi un pārdzīvojumus tekstam.…
