Prakses laikā Ģederta Eliasa muzejā „Academia Petrina” es pētīju galda segas un salvetes kā arī galda klāšanas paražas vecajās pavārgrāmatās. Lielāko informāciju par galda segām un salvetēm, kādas tika agrāk lietotas, klājot latviešu galdus, es uzzināju tieši pētot muzejā pieejamos materiālus. Bija iespēja apskatīt citu cilvēku dažādajās tehnikās un lielumos gatavotās galda segas un salvetes.
Agrākos laikos nebija veikalos nopērkamas vienreiz lietojamās salvetes un katras saimnieces uzdevums bija tās pagatavot pašai, izšujot, aužot vai kā citādi. Vienai no meitas pūra sastāvdaļām noteikti bija jābūt galda segai. Katras mājas saimnieces pienākums ir rūpēties par galda klājumu un kārtību, tīru katrā ēdienreizē gan ikdienā, gan svētkos. Tīrs un gaumīgi sakārtots galds, kaut arī klāts ar māla bļodām un koka karotēm, būs daudz patīkamāks, nekā ar dārgiem, bet netīriem traukiem apkrauts galds. Vienkāršs ēdiens, pasniegts tīri un glīti, garšos labāk, nekā smalks ēdiens netīrā traukā un nevērīgi salikts.
Darba mērķis: iepazīt galda segas un salvetes, galda klājumus vecajās pavārgrāmatās
Darba uzdevumi:
Izpētīt un apkopot pieejamo informāciju par galda segām un salvetēm.
Izpētīt galda klājumu vecajās pavārgrāmatās.
Izpētīt galda klāšanas kultūru mūsdienās.…
