4. Pilsoniskā sabiedrība un pilsonība.
Pilsoniskās sabiedrības jēdziens aizsākās apgaismības laikmetā, kad šis jēdziens bija saistīts ar sociālām aktivitātēm, kuras nebija saistītas ar valsts pārvaldi, taču tās palīdzēja uzturēt valsts iekārtu.
Pilsoniskās sabiedrības ideja bija daļa no pamazām mainīgās republikas ideoloģijas, kura bija balstīta uz pilsoņu pašpārvaldi. Pilsoniskā sabiedrība bija sfēra, kura saturēja dažādu veidu organizācijas un institūcijas.5
Pilsoniskā sabiedrība ir demokrātijas sastāvdaļa. To nevar izveidot pēc pavēles, tā veidojas ilgstošā procesā, kura attīstību nosaka attiecības starp valsti un tās pilsoņiem. Demokrātiska pilsoniskā sabiedrība gan atsevišķiem pilsoņiem, gan kolektīviem nodrošina pašrealizācijas iespējas: katrs sabiedrības loceklis var brīvi izvēlēties politiskās un ekonomiskās esamības formu, sabiedrībā pastāv uzskatu daudzveidības brīvība, ikviens var piedalīties sabiedrības pārvaldīšanā. Pilsoniskās sabiedrības ietvaros visi pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Valsts neiejaucas pilsoņu ekonomiskajā, politiskajā un tiesiskajā dzīvē. Lai apmierinātu savas intereses pilsoņi var izmantot pilsoniskās sabiedrības institūtus- zinātniskās asociācijas, fondus, biedrības un savienības. Vēl svarīgi elementi pilsoniskajā sabiedrībā ir: ģimene, reliģija, skolas, masu mēdiji.6
…
