Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Arsēns un tā savienojumi', 1.
  • Konspekts 'Arsēns un tā savienojumi', 2.
  • Konspekts 'Arsēns un tā savienojumi', 3.
  • Konspekts 'Arsēns un tā savienojumi', 4.
  • Konspekts 'Arsēns un tā savienojumi', 5.
  • Konspekts 'Arsēns un tā savienojumi', 6.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Arsēns.   
  Arsīns.   
  Arsēna oksīdi.   
  Arsēnu saturošās skābes.   
Darba fragmentsAizvērt

Arsēns ir ķīmisks elements. Ķīmiskais simbols As (arsenium0. Elementa kārtas numurs ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā 33, atommasa 74,92g/mol. Arsēnam piemīt amfotēras īpašības.
Dabā arsēns sastopams biežāk savienojumos ar metāliem, retāk brīvā veidā. Arsēna saturs zemē sastāda apmēram 0,0005% masas.
Arsēnam ir divas modulācijas:
1)dzeltenais nemetāliskais arsēns;
2)pelēkais kristāliskais arsēns.

Dzeltenais arsēns ir kristāliska, indīga viela ar tai raksturīgu ķiploku smaku. Tas labi šķīst oglekļa disulfīdā jeb sērogleklī. Dzeltenais arsēns ir nestabila viela, jo sildot vai gaismā tas pārvēršas pelēkajā modulācijā.
Pelēkais arsēns ir kristāliska viela, kas vada elektrisko strāvu. Sausā gaisā tas ir stabils, bet mitrā gaisā oksidējas par arsēna trioksīdu.
Galvenokārt arsēnu iegūst no arsēna savienojuma ar dzelzi un sēru FeAsS. Pie tā izgarošanas atmosfēras gaisā rodas arsēna (III) oksīds, kurš reaģē ar ogli līdz brīvam arsēnam.…

Atlants