Rūdolfs Blaumanis savā novelē „Raudupiete”, ir rakstījis, par visspēcīgākajām jūtām un emocijām - bailēm, bēdām, naidu. Un vai tiešām mīlestību? Galvenā problēma šajā darbā – kur tad īsti ir robeža, kas atdala mīlestību no apmātības, un cik tālu cilvēks tās dēļ ir gatavs iet.
Lai izprastu Raudupu saimnieci, vispirms vajadzētu saprast viņai piemītošās īpašības. Kopumā es teiktu, ka viņa ir vājš cilvēks ar kaprīzēm un spēcīga cilvēka ambīcijām. Kalpi neklausa? Jāiet pasūdzēties! Tomēr tas neko neatrisina. Vienīgais veids, kā atrisināt problēmu, ir to mēģināt izprast un pēc tam labot. Bet arī izprast viņa nespēj, jo ir pārāk aizņemta ar sevi. Tātad egoiste. Manuprāt, viņas vēlme būt noteicējai un saimniecei ir visai neatbilstoša, ņemot vērā pilnīgo rakstura stigrības trūkumu un nespēju izprast situāciju. Raudupu saimnieci, kā atklāj fragments, arī neviens nerespektēja :”Raudupiete(...)arī pasaka kādu vārdu, tad dabū atbildi :”Saimnieks arī tā darīja, saimnieks arī gluži tā teicās darīt.”” Tātad kopumā – daudz vēlmju, nekādas saprašana.…
