Hernhūtisms jeb brāļu draudžu kustība pārnāca no Vācijas uz Vidzemi 18. gadsimta 30. gados, bet tās sākumi meklējami husītu kustībā 15. gadsimtā. Čehu nacionālais varonis herētiķis Jans Huss (ap 1371-1415) kritizēja katoļu baznīcu, viņam bija jāmirst ugunssārtā. Husa ideju iedzīvinātāji vēsturē ieguva husītu nosaukumu. Husītu idejas, tradīcijas saglabājās tautā. Bohēmijā 15. gadsimta otrā pusē (1467) nodibinājās brāļu draudze. Slavenais čehu pedagogs J. A. Komenskis (1592-1670) bija tās bīskaps. Kustības atdzimšanu 18. gadsimta 20. gados Saksijā sekmēja piētisma idejas inteliģences aprindās. Brāļu draudzes atrada patvērumu grāfa N. L. Cincendorfa muižas teritorijā Hernhūtē (no šejienes nosaukums hernhūtieši). Cincendorfs kļuva par viņu pirmo bīskapu. Šajā draudzē akcentēja kristīgo mīlestību, sirsnīgumu, izlīdzinošo attieksmi pret visiem cilvēkiem. Savu mācību hernhūtieši centās popularizēt, sūtot sludinātājus uz visām pusēm - Šveici, Holandi, Grenlandi, Baltiju.
Ar 1737. gadu sākās hernhūtiešu mācību izplatīšana latviešu zemnieku vidū. Vidzemē ieradās pieci darbinieki no Vācijas. Viņi mācījās latviešu valodu un sludināja hernhūtiešu idejas zemniekiem.…
