«Dievs - priekš manis personifikācija no visa, kas zems, nešķīsts, liekulīgs, varmācīgs: viss vecs un pārdzīvojies, kas vēl karājas klāt un apspiež jauno attīstību.»
Varbūt Jānis Rainis domāja, ka cilvēki vainu noveļ uz Dievu, bet es tam piekrītu tikai daļēji. Jā, cilvēki jebkuru vainu noveļ, tikai ne uz Dievu (tas notiek tikai dažreiz, bet to laikam nebūtu vērts aprakstīt). Cilvēki vainu noveļ uz TO – tam vēl nav vārda, vajag kādu citu Raini, kas to definēs. TAS ir jebkurš priekšmets, dzīva būtne, parādība, vārds, nevārds, skaņa, kas gadās priekšā vainīgam cilvēkam. Un tad TAS, gribot tikai palīdzēt, paņem vainu uz sevi, „gluži vai izrauj to vainu cilvēkam no rokām”.
- Tā viņš dara jā, tā viņš dara.
…
