G. Libermanis apgalvo, ka lai sekmētu ekonomisko attīstību vispirms ir jāmaina ekonomiskās uzvedības motivācijas mehānisms. Vēl jāņem vērā laika ekonomikas dotas priekšrocības. Jo samazinoties laikam, kas nepieciešams, lai saražotu visu nepieciešamo, vairāk paliek laika tādām lietām kā zinātne, kultūra, māksla. Tomēr, jāņem arī vērā politiskās ekonomikas virzienus, kurus ietekmē šādas teorijas:
• Naudas teorija- naudas apgrozības politika un tas, kas tiek darīts, lai pārvarētu inflāciju
• Nodarbinātības- atkarīga no nodarbinātības politikas
• Finanšu – budžeta, nodokļu politika
• Kredīta, valūtas- kāda ir kredītu, valūtas politika
• Cikliskās attīstības teorija- konjuktūras politika
• Un ārējo ekonomisko skaru teorija- tātad, tās politika
Tāpēc, katrs ekonomikas politikas virziens ir saistīts ar daudzām ekonomikas teorijām. Kas savukārt nozīmē to, ka , jāņem vērā arī ekonomiskā koncepcija, kas sastāv no tā ka: tiek veikti novērojumi un faktu vākšana; tiek izvirzītas teorētiskās hipotēzes; tiek izstrādāta teorētiskā koncepcija un pēc tam tā ir jāpārbauda, vai tā ir derīga.
…
Gan mikroekonomika, gan makroekonomika ir ekonomikas teorijas sastāvdaļas. Tā kā ir situācijas, kad kādu ekonomisku problēmu pēta gan makroekonomika, gan mikroekonomika, tad var apgalvot, ka tās abas ir savstarpēji saistītas. Tas ir saistīts ar to, ka problēmu pirmsākumi meklējami mikroekonomikā, un kad mikroekonomikas līmenī esošais iesaistīto skaits ir sasniedzis noteiktu līmeni, tad problēma no mikroekonomikas jau ietekmē visu tautsaimniecību kopumā, tādejādi kļūstot par makroekonomikas problēmu. Tātad, mikroekonomika ir ekonomikas teorijas sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par katras individuālās saimniecības rīcību, kā arī par to, kā darbojas individuālais tirgus. Savukārt, pēc G. Libermaņa un M. Šenfeldes , makroekonomika ir tā ekonomikas teorijas sastāvdaļa, kas pēta tautsaimniecību un lielus ekonomikas sektorus, būtībā tā pēta galveno ekonomikas teorijas problēmu- kā nacionālās ekonomikas ierobežotie resursu tiek izmantoti. Šādai mikro un makroekonomikas definīcijai piekrīt aŗī angļu autors, piebilstot, ka trīs galvenās makroekonomikas problēmas ir: inflācija, bezdarbs un izaugsme.
