Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.08.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 17 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 1.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 2.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 3.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 4.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 5.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 6.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 7.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 8.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 9.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 10.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 11.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 12.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 13.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 14.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 15.
  • Referāts 'Izglītības likuma analīze', 16.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Izglītības likuma galvenās prasības    4
2.  Valsts izglītības standarts    6
2.1.  Valsts pamatizglītības standarts    6
3.  Latvijas skolu tipi    7
3.1.  Mazākumtautības skolas    7
3.2.  Speciālās skolas    8
3.3.  Minoritāšu skolas    8
4.  Latvijas un citu valstu izglītības sistēmas atšķirības    10
  Secinājumi    16
  Izmantotā literatūra    17
Darba fragmentsAizvērt

1.Izglītības likuma galvenās prasības
Izglītības likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. [12]
Izglītības likums nosaka, ka Katram Latvijas Republikas pilsonim un personai, kurai ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, personai, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas. [8]
Izglītības likuma 4.pants nosaka- Obligāta ir piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.[12]
Ir noteiktas šādas izglītības pakāpes – pirmskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība. Kā arī ir noteikti izglītības veidi- vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, akadēmiska izglītība.
Izglītības likums nosaka arī to, ka izglītību var iegūt klātienē, neklātienē, pašizglītībā, kā arī ģimenē. Arvien vairāk Latvijā tiek izmantota iespēja mācīties neklātienē. Latvijā tiek izmantota iespēja iegūt izglītību ģimenē jeb mājmācībā.[12]
Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Citā valodā izglītību var iegūt: privātās izglītības iestādēs; valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā; citos likumos paredzētās izglītības iestādēs. Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants