| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Mehāniskās svārstības | 3 |
| 1.1. | Svārstības raksturojošie lielumi | 3 |
| 1.2. | Svārstību harmoniskais vienādojums | 3 |
| 1.3. | Matemātiskais svārsts | 4 |
| 1.4. | Brīvās svārstības | 4 |
| 1.4.1. | Atsperes svārsts | 5 |
| 1.5. | Uzspiestās svārstības | 5 |
| 1.5.1. | Rezonanse | 5 |
| 2. | Mehāniskie viļņi. Skaņa | 7 |
| 2.1. | Viļņus raksturojošie lielumi | 7 |
| 2.2. | Šķērsviļņi | 7 |
| 2.3. | Garenviļņi | 8 |
| 2.4. | Skaņa | 8 |
| 2.4.1. | Skaņas raksturlielumi | 8 |
| 3. | Elektromagnētiskās svārstības | 9 |
| 3.1. | Elektromagnētiskās svārstības raksturojošie lielumi | 9 |
| 3.2. | Elektromagnētisko svārstību harmoniskais vienādojums | 9 |
| 3.3. | Tomsona formula | 9 |
| 4. | Elektromagnētiskie viļņi | 10 |
| 4.1. | Elektromagnētiskos viļņus raksturojošie lielumi | 10 |
| 5. | Izmantotā literatūra | 11 |
Svārstības ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem. Svārstības ir ļoti plaši izplatītas dabā (svārstās koka zars, jo no tā aizlido putns, darbojas mūsu sirds). Nav grūti iesvārstīt ķermeni.
Ķermeņa periodisku kustību ap līdzsvara stāvokli sauc par mehānisku kustību.Tādu svārstību, kad ķermenis pēc zināma laika ieņem iepriekšējo stāvokli un turpina kustēties, sauc par pilnu svārstību.
Piemēram, lodīte vienu pilnu svārstību ir veikusi tad, ja tā no līdzsvara stāvokļa punktā A izvirzījusies pa kreisi (1.zīm.) līdz punktam B, tad gājusi pa labi atpakaļ caur līdzsvara stāvokli A, nonākusi punktā C, bet pēc tam, atpakaļ ejot pa kreisi, sasniegusi atkal līdzsvara stāvokli punktā A.
Laika sprīdi, kurā ķermenis veic vienu pilnu svārstību, sauc par svārstību periodu un apzīmē ar T.
Pilno svārstību skaitu, ko ķermenis veic vienā laika vienībā (sekundē), sauc par svārstību frekvenci (apzīmē ar grieķu burtu ). Frekvenci mēra hercos (Hz).Ķermeņa attālumu no līdzsvara stāvokļa svārstību kustībā sauc par novirzi. Vislielāko novirzi sauc par amplitūdu (apzīmē ar A). Piemēram, 2.zīm. vislielākā novirze jeb amplitūda ir punktā C.Svārstības, kurās novirze atkarībā no laika mainās pēc sinusa vai kosinusa likuma, sauc par harmoniskām svārstībām.
Harmonisko svārstību kustības vienādojumu var iegūt, ja salīdzina svārstību kustību pa riņķa līniju.
Lai saprastu svārsta modeli, ko sauc par matemātisko svārstu, var aplūkot vienkāršu svārstu – smagu lodīti, kas pakārta garā diegā. Ja lodītes izmēri ir daudzkārt mazāki nekā diega izmēri, tad lodītes izmērus var neievērot un uzskatīt to par materiālu punktu. Tāpat diega izstiepšanos var neņemt vērā, jo tā ir ļoti maza. Var neievērot arī diega masu salīdzinājumā ar lodītes masu. Tādējādi reāla svārsta vietā (noteikta izmēra lodīte, pakārta diegā, kuram ir masa un kurš var nedaudz kustībā deformēties) var aplūkot vienkāršu modeli: materiālu punktu, kas pakārts neizstiepjamā, nesveramā diegā. (Uz lodīti darbojas divi spēki: smaguma un diega elastības spēks, protams, svārstam kustoties, uz to darbojas arī pretestības spēks, taču var pieņemt, ka pretestības spēks ir ļoti mazs, un to neievērot.)…
Darbā aplūkotas svārstības un viļņi!!
