Apmēram tūkstots gadu, kas šķir seno grieķu-romiešu kultūras laikmetu no samērā jaunajiem laikiem, mūsu apziņā parasti iztēlojas kā kaut kas noslēpumains, nenoteikts, kad Eiropā sākas mūžīgi kari, bet kad arī pacēlās visā Eiropā katedrāles. Rietumu mūzika pārveidoja visus agrākos un svešos elementus, kas bija antīkas kultūras pamatā. Tagad izauga jauna māksla. Mūzikā bija reizē zinātne un māksla (universitātes, garīgas skolas). Tautu mācītāja bija kristīga baznīca: bīskapi, mūku ordeņi, pāvesti, ķeizari mūzikas likteņus satur savās rokās. Teātri un cirki bija slēgti un rekonstruēti.
