Kurzemes apledojuma maksimums bija pirms 150 tūkstošiem gadu. Šā leduslaikmeta nogulumu īpatnība Rietumlatvijā ir to pelēkā krāsa, kam cēlonis ir ledāja nogulumos pārstrādātais jūras materiāls. Līdzīgus pelēkus morēnas slāņus nogulsnēja arī Latvijas (Vislas) apledojuma pirmās ledus mēles pirms 25-30 tūkstošiem gadu. Vislas šļūdonis šķērsoja Baltijas ieplaku pēc Felicianovas starpleduslaikmeta, kura laikā arī pastāvēja jūra. Šīm periodam atbilstoši un organiskās atliekas saturoši nogulumi atrasti vairākos urbumos Latvijas dienvidaustrumos pie Subates, Ilūkstes, Rogaļiem, Felicianovas un Izvaltas, un Latvijas rietumos pie Satiķiem. Starp tiem vispilnīgākais griezums iegūts Subates urbumos.
Limniskos un aluviālos nogulumus veido smilšaini un mālaini, retāk kaļķaini aleirīti, aleirītiski māli, smilts, granšaina smilts un grants ar oļiem, retāk sapropelis, saldūdens kaļķieži, kūdra. Visos nogulumos konstatētas augu atliekas un saldūdens molusku paliekas. Starpmorēnu slāņkopas biezums ir no 1 – 2 m līdz 28 m. Palinoloģiskie pētījumi uzrādīja, ka Felicianovas starpleduslaikmeta klimatam ir raksturīgi Quercetum mixtum, Corylus, Carpinus. Šī perioda nogulumu vecums ir no 80 līdz 100 tūkst.gadu.
…
